Your browser version is outdated. We recommend that you update your browser to the latest version.

2. Govs

Medinas Sūra Žēlastības Pilnā, Līdzjūtīgā Dieva vārdā!

    2:1Alif Lam Mim

    2:2 Nav šaubu, šī Grāmata (Korāns) ir Ceļvedis dievbijīgiem ļaudīm.

    2:3 Tiem, kas tic Apslēptajam, ievēro Ikāmat-As-Salāt (piecas obligātās lūgšanas) un ziedo no tā, ko Mēs tiem dodam.

    2:4 Un tiem, kas tic tam, kas ir atklāts tev (ak, Muhamed) un tam, kas tika atklāts pirms tevis (Tora un Evaņģēlijs) un nešaubīgi tic Nākamajai dzīvei.

    2:5 Viņu Kungs tos ved pa taisnu ceļu un tie ir viņi, kas uzvarēs.

    2:6 Patiešām, tie, kas netic, vienalga, vai tu tos brīdini, vai nebrīdini, tie arī neticēs.

    2:7 Dievs ir aizzieģelējis viņu sirdis un viņu ausis un acis tiem ir tikušas aizklātas. Lielas mokas būs viņu daļa.

    2:8 Un starp ļaudīm ir tādi, kas, nebūdami ticīgi, saka: “Mēs ticam Dievam un Atmaksas dienai!”

    2:9 Viņi grib pievilt Dievu un ticīgos ļaudis, bet pieviļ vien paši sevi un neapjēdz to.

    2:10 Viņu sirdis ir samaitājusi ļauna slimība un Dievs tai liek augt augumā un, par viņu meliem, tos gaida mokpilns sods.

    2:11 Un, kad viņiem tiek teikts: ” Nevairojiet virs zemes postu!”, viņi saka: “Mēs jau tikai sakārtojam lietas!”

    2:12 Patiešām, viņi ir tie, kas nes postu, tikai to neapjēdz.

    2:13 Un, kad viņiem tiek teikts: “Ticiet arī jūs, jo ļaudis jau tic”, viņi saka: “Vai lai mēs noticam tāpat kā tie muļķi ir noticējuši?” Patiešām, viņi paši ir tie muļķi, tikai to nesaprot.

    2:14 Un, kad viņi satiek ticīgos, viņi saka: “ Mēs ticam!” Bet, kad tie ir vienatnē ar saviem dēmoniem, tie saka: “Patiešām, mēs esam ar jums, tur mēs tikai pajokojām”.

    2:15 Dievs pajokos par viņiem, ļaujot tiem akli klīst tālāk savos noziegumos.

    2:16 Viņi ir tie, kas ir pirkuši maldus, pretī atdodot savu vietu uz taisnā ceļa. Viņu darījums nav nesis tiem peļņu, un pa taisnu ceļu viņi nav gājuši.

    2:17 Viņi ir līdzīgi tam, kas ir iededzis lāpu, un, kad visapkārt ir kļuvis gaišs, Dievs lāpu ir paņēmis prom un atstājis tos pilnīgā tumsā, tā, ka tie neredz neko.

    2:18 Kurli, mēmi un akli – uz neatgriešanos.

    2:19 Vai arī kā lietusgāze no debesīm, kurā ir tumsa, pērkons un zibens. Nāves bailēs tie aizspiež ar pirkstiem sev ausis, lai pasargātos no apdullinošajiem pērkona grāvieniem. Un Dievs ietver neticīgos no visām pusēm.

    2:20 Zibens gandrīz vai laupa tiem redzi. Kad tas uzliesmo, tie pasper soli, kad tas nodziest, tie paliek stāvam. Un, ja Dievs to gribētu, tad atņemtu tiem redzi un dzirdi. Patiešām, Dievam ir vara pār visām lietām.

    2:21 Ak, ļaudis! Godiniet savu Kungu, To, kas ir radījis jūs un tos pirms jums. Lai jūs varētu kļūt taisnīgi ļaudis.

    2:22 Tas ir Viņš, kas ir devis jums zemi par gultu un debesis par baldahīnu un sūtījis lejup lietu no debesīm un izaudzējis ar to augļus jūsu pārtikai. Tāpēc, zinādami to, nelieciet Dievam līdzās sāncenšus un konkurentus.

    2:23 Bet, ja jūs apšaubāt to, ko Mēs Savam kalpam esam atklājuši, tad taisiet savu sūru, līdzīgu šai un, Dieva vietā, sauciet tos savus lieciniekus, ja esat patiesi ļaudis.

    2:24 Bet, ja jūs to nedarāt, un jūs to arī nekad nespēsiet, tad bīstieties tās Uguns, kuras malka ir gan akmeņi, gan ļaudis, tās Uguns, kas tiek gatavota neticīgajiem.

    2:25 Un iepriecini ar labām ziņām tos, kas tic un dara labu. Viņiem būs Dārzi, zem kuriem upes plūst. Un ikreiz, saņemdami kādu augli no šī Dārza, viņi sacīs: «Jā, tas ir tas, kas mums ir ticis dots arī agrāk». Un viņiem tiks dotas daudzas līdzīgas lietas. Un viņiem tur būs attīrītas sievas un viņi tur paliks uz laiku laikiem.

    2:26 Patiešām, Dievs nevairās dot līdzību ne par sīku odu, ne arī par to, kas mazāks vai lielāks. Ticīgie zin, ka tā ir viņu Kunga patiesība. Bet tie, kas netic, saka: “Ko gan Dievs ar šo līdzību ir domājis?” Daudzus Viņš maldina un daudzus Viņš ved uz taisna ceļa. Bet maldina Viņš vienīgi negantos un nepaklausīgos.

    2:27 Tos, kas lauž ar Dievu slēgto Derību, kad tā ir tikusi nostiprināta. Tos, kas šķeļ to, ko Dievs ir pavēlējis vienot. Un tos, kas sēj postu uz zemes. Tie ir viņi, kas būs zaudētāji.

    2:28 Kā jūs varat neticēt Dievam, ja jūs, miruši būdami, esat saņēmuši no Viņa dzīvību? Viņš sūtīs jums nāvi, Viņš liks jums atdzimt no jauna, un pie Viņa jūs atkal atgriezīsieties.

    2:29 Tas ir Viņš, kas priekš jums ir radījis visu, kas ir uz zemes. Vēl vairāk, Viņš pievērsās debesīm un izveidoja no tām septiņas debesis. Un Viņš ir Visu Zinošais par visām lietām.

    2:30 Un tad tavs Kungs teica Eņģeļiem: “Patiešām, Es likšu uz zemes pārvaldnieku". Viņi sacīja: “Vai Tu liksi tur tādu, kas sēs samaitātību un izlies asinis, kamēr mēs pateicībā slavēsim Tevi un godāsim?" Viņš sacīja: “Patiešām, Es zinu to, ko jūs nezināt!"

    2:31 Un Viņš iemācīja Ādamam visu lietu vārdus. Tad Viņš parādīja tās Eņģeļiem un sacīja: “Pasakiet man visu šo lietu vārdus, ja esat patiesi!"

    2:32 Viņi sacīja: “Slava Tev! Mēs zinām tikai to, ko Tu mums esi iemācījis. Patiešām, tas esi Tu, kas esi Visu Zinošais un Gudrības Pilnais!”

    2:33 Viņš sacīja: “Ak, Ādam, pasaki viņiem šo lietu vārdus!” Kad tas tiem pateica tos vārdus, Viņš sacīja: «Vai Es neteicu jums, ka Man ir zināms Apslēptais gan debesīs, gan virs zemes, un, ka Es zinu gan to, ko jūs rādāt, gan to, ko jūs slēpjat?»

    2:34 Un, kad Mēs teicām Eņģeļiem: "Krītiet pie zemes Ādama priekšā!", visi krita pie zemes, izņemot Iblīsu. Viņš atteicās, bija augstprātīgs un kļuva par neticīgo.

    2:35 Un Mēs sacījām: “Ak, Ādam, dzīvojiet abi ar sievu šajā Dārzā un ēdiet pēc patikas, ko vien gribat. Tikai netuvojieties šim kokam, citādi būsiet ļauna darītāji”.

    2:36 Un tad sātans izdarīja tā, ka tiem paslīdēja kāja un tie pazaudēja visu, kas tiem bija. Un Mēs sacījām: “Ejiet lejā, jūs, viens otra ienaidnieki! Uz zemes būs jūsu mājvieta un arī iztika uz kādu laiku.”

    2:37 Tad Ādams pieņēma Dieva sacītos vārdus un Dievs pieņēma viņa nožēlu, jo Viņš ir Nožēlu Pieņemošais, Līdzjūtīgais.

    2:38 Mēs sacījām: “Ejiet lejā, jūs visi! Un, kad pie jums no Manis atnāks Ceļvedis, tad nevienam, kas tam paklausīs, nebūs ne jābīstās, ne jānoskumst.

    2:39 Bet tie, kas netic un noliedz Mūsu Zīmes, tie ir Uguns iemītnieki, kur tie arī paliks uz laiku laikiem."

    2:40 Ak, Isrāīla bērni! Neaizmirstiet Manu labvēlību, ko tiku jums parādījis. Pildiet savu derību ar Mani un Es pildīšu Savu derību ar jums. Un bīstieties Manis. Jo Es esmu tas, no kā jums ir jābīstas!

    2:41 Un ticiet tam, ko Es esmu nosūtījis kā apstiprinājumu tam, kas jau ir ar jums (Tora un Evaņģēlijs) un neesiet pirmie, kas tai netic. Un nepārdodiet Manas Zīmes par nieka grašiem. Un bīstieties Manis. Jo Es esmu tas, no kā jums ir jābīstas!

    2:42 Un nesajauciet patiesību ar meliem, un, zinādami patiesību, nenoslēpiet to.

    2:43 Un pildiet Ikāmat-As-Salāt un dodiet Zakah (obligātā attīrošā nodeva) un dievbijībā krītiet pie zemes kopā ar visiem.

    2:44 Vai jūs prasāt, lai ļaudis būtu taisnīgi, bet paši to, Rakstus lasot, aizmirstat? Vai jūs nepadomātu ar galvu?

    2:45 Un palīdzību meklējiet pacietībā un lūgšanās un, patiešām, pazemīgiem ļaudīm tas nav grūti.

    2:46 Tiem, kas zin, ka satiks savu Kungu un atgriezīsies pie Viņa.

    2:47 Ak, Isrāīla bērni! Neaizmirstiet Manu labvēlību, ko tiku jums parādījis un to, ka no visiem pārējiem Es priekšroku devu jums.

    2:48 Un bīstieties dienas, kad neviens vairs otram nevarēs palīdzēt, ne aizbilst par kādu, ne samaksāt izpirkumu, ne sagaidīt jebkādu atbalstu.

    2:49 Un tad Mēs izglābām jūs no faraona ļaudīm, kas pakļāva jūs briesmīgām mokām, nonāvējot jūsu dēlus un dzīvas atstājot vien jūsu sievietes. Tas bija smags jūsu Kunga pārbaudījums.

    2:50 Un tad Mēs jums pārdalījām jūru un izglābām jūs un noslīcinājām faraona ļaudis jūsu acu priekšā.

2:51 Un tad Mēs Mūsā (Mozum) nozīmējām tikšanos uz četrdesmit naktīm. Un viņam promesot, jūs cēlāt teļu sev par dievu un bijāt ļauni ļaudis.

2:52 Un tad, pat pēc tam, Mēs jums piedevām, lai jums būtu iespēja būt pateicīgiem.

2:53 Un tad Mēs devām Mūsā Rakstus (Toru) un Kritēriju (spēju atšķirt labu no ļauna), lai jūs varētu tikt vadīti pa taisnu ceļu.

2:54 Un tad Mūsā sacīja saviem ļaudīm: “Ak, mani ļaudis! Patiešām, godinādami teļu, jūs esat nodarījuši sev ļaunu. Griezieties nožēlā pie sava Radītāja un nonāvējiet tos ļauna darītājus starp jums. Jūsu Radītāja acīs tas būs labāk jums pašiem". Un tad Viņš pieņēma jūsu nožēlu. Patiešām, Viņš ir Nožēlu Pieņemošais, Līdzjūtīgais. 2:55 Un tad jūs sacījāt: “Ak, Mūsā, mēs tev neticēsim, kamēr nebūsim Dievu redzējuši vaigā”. Bet, kad jūs skatījāties, nāca zibens spēriens. 2:56 Pēc jūsu nāves Mēs jūs atkal atmodinājām, lai jums būtu iespēja būt pateicīgiem. 2:57 Mākoņi deva jums ēnu, Mēs sūtījām jums mannu un paipalas. Ēdiet visu to labo, ko Mēs jums esam sagādājuši. Un ļaunu viņi nenodarīja Mums. Ļaunu viņi nodarīja paši sev. 2:58 Un tad Mēs sacījām: “Ejiet šajā pilsētā un ēdiet, cik vien un, kur vien sirds vēlas. Bet ejiet caur tiem vārtiem pazemīgi paklanoties un sakiet: „Piedodiet mums!”, tad Mēs piedosim jums jūsu pārkāpumus un pavairosim laba darītāju algu. 2:59 Bet tie, kas bija netaisni, sagrozīja vārdus, kas tiem tika teikti. Un Mēs uzsūtījām tiem ļaundariem sodu no debesīm, jo tie bija neganti un nepaklausīgi ļaudis. 2:60 Un tad Mūsā lūdza ūdeni saviem ļaudīm. Mēs sacījām: “Uzsit pa klinti ar savu spieķi!” Tad tur izšļācās ūdens no divpadsmit avotiem. Un visi zināja savu ūdens ņemšanas vietu. Tad ēdiet jel un dzeriet to, ko jums sagādājis Dievs un neesiet negodīgi un nevairojiet postu virs zemes. 2:61 Un tad jūs sacījāt: “Ak, Mūsā! Mums ir apnikusi viena un tā pati barība. Palūdz savam Kungam, lai viņš dod mums to, kas aug zemē – ēdamos zaļumus, gurķus, ķiplokus, lēcas un sīpolus.” Viņš sacīja: “Vai jūs gribat mainīt to, kas augstāks, pret to, kas zemāks? Ejiet uz pilsētu, tur jūs patiešām atradīsiet visu, ko prasāt!” Bet tie tika pazemoti un nonāca trūkumā un Dieva dusmas nāca pār viņiem. Tādēļ, ka viņi neticēja Dieva Zīmēm un netaisnīgi nogalināja Viņa praviešus. Un tādēļ, ka bija nepaklausīgi un pārkāpa Dieva likumus. 2:62 Patiešām, tie ticīgie ļaudis un jūdi un kristieši un sābieši, kas ticēja Dievam un Atmaksas dienai un darīja labus darbus, viņu alga būs pie viņu Kunga. Tiem nebūs jābīstas, ne arī tie tiks apbēdināti. 2:63 Un tad Mēs slēdzām ar jums derību un uzcēlām kalnu pār jums. “Turieties cieši pie tā, ko Mēs esam jums devuši un paturiet to vienmēr prātā, lai jūs varētu kļūt par taisnīgiem ļaudīm“. 2:64 Bet arī tad jūs uzgriezāt muguras. Un, ja pār jums nebūtu nākusi Dieva labvēlība un žēlastība, jūs noteikti būtu pazuduši. 2:65 Un, patiešām, jūs zinājāt tos starp jums, kas pārkāpa Sabatu. Un tad Mēs tiem sacījām: “Topiet par nicināmiem mērkaķiem!” 2:66 Un Mēs to darījām par biedinājumu tiem, kas tur bija klāt un tiem, kas būs pēc viņiem, un par atgādinājumu tiem, kas Dieva bīstas. 2:67 Un, kad Mūsā sacīja saviem ļaudīm: „Patiešām, Dievs liek jums nokaut govi“, viņi jautāja: Vai tu par mums smejies?“ Viņš teica: “Lai Dievs mani pasargā būt tādam muļķim.“ 2:68 Viņi sacīja: „Palūdz savam Kungam, lai viņš mums paskaidro, kāda tā ir.“ Mūsā teica: „Viņš saka: "Tā govs nav ne veca, ne jauna - vidēja vecuma." Un dariet taču kā jums liek.“ 2:69 Viņi sacīja: „Palūdz savam Kungam, lai viņš mums paskaidro, kādā krāsā ir jābūt tās spalvai“. Mūsā teica: „Viņš saka, ka tā ir dzeltena govs ar spožu spalvu, patīkama tiem, kas uz to skatās“. 2:70 Viņi sacīja: „Palūdz savam Kungam, lai viņš mums paskaidro, kāda tā tomēr ir. Tik tiešām, mums visas govis izskatās vienādas. Patiešām, ja tāda būs Dieva griba, mēs pieņemsim pareizu lēmumu“. 2:71 Mūsā teica: „Viņš saka, ka šī govs nav radināta pie zemes aršanas vai lauku laistīšanas darbiem. Viņa ir veselīga un bez plankumiem.“ Viņi sacīja: „Tagad tu esi runājis patiesību.“ Un tā, gandrīz nemaz to negribēdami viņi to nokāva. 2:72 Un tad jūs nokāvāt cilvēku un sākāt par to strīdēties, bet Dievs darīja redzamu to, ko jūs slēpāt. 2:73 Un Mēs sacījām: „Iesitiet viņam ar kaut ko no tās govs“. Tā Dievs atdzīvina mirušos un rāda jums Savas Zīmes. Varbūt jūs par to padomātu. 2:74 Pēc tam jūsu sirdis nocietinājās un kļuva kā akmeņi, vai pat vēl cietākas. Un, patiešām, ir akmeņi, no kuriem izplūst upes un, patiešām, daži no tiem ir tādi, kas saplīst gabalos un no tiem iztek ūdens un, patiešām, starp tiem ir arī tādi, kas krīt zemē bailēs no Dieva. Un Dievs nav neziņā par to, ko jūs darāt. 2:75 Vai jūs cerat, ka viņi jums ticēs, ja, patiešām, daļa no viņiem, uzklausījuši Dieva vārdus un tos sapratuši, apzināti sagroza to jēgu? 2:76 Un, kad tie satiek ticīgos, tie saka: „Mēs arī ticam!“ Bet, būdami vienatnē ar sevi, viņi saka: „Vai patiešām jūs stāstīsiet viņiem to, ko Dievs jums ir atklājis, lai tie varētu to izmantot pret jums Dieva priekšā?" Vai tad jūs to nesaprotat? 2:77 Vai viņi nezin, ka Dievam ir zināms viss, ko viņi slēpj un, ko viņi atklāj? 2:78 Un starp viņiem ir neizglītoti ļaudis, kas tic tukšām iedomām un izsaka vien minējumus, bet Rakstus nepazīst. 2:79 Ak vai! tiem, kuri raksta grāmatu ar savu roku un saka: „Tas ir no Dieva“, lai pēc tam atdotu to par nieka grašiem. Ak vai! tiem par to, ko viņu rokas ir rakstījušas un Ak vai! tiem par to, ko viņi ar to ir ieguvuši! 2:80 Un viņi saka: „Uguns mūs skars tik vien kā dažas dienas“. Saki: Vai jūs esat slēguši kādu derību ar Dievu? Jo Dievs Savu derību nekad nelauzīs. Jeb vai jūs runājat par Dievu lietas, par kurām neko nezināt? 2:81 Taču nē! Tie, kas dara ļaunu un dzīvo savu ļaundarību apņemti, to miteklis būs Ugunī, un tur tie paliks uz laiku laikiem. 2:82 Bet to mājvieta, kas tic un dara taisnus darbus, uz mūžīgiem laikiem būs Paradīze. 2:83 Un tad Mēs ar Isrāīla bērniem noslēdzām derību: „Nepielūdziet nevienu citu kā vienīgi Dievu; dariet labu saviem vecākiem un saviem tuviniekiem, nabagiem un bāreņiem. Sakiet cilvēkiem labus vārdus, ievērojiet lūgšanu reizes un maksājiet žēlastības nodevu.” Bet pēc tam jūs, izņemot vien dažus no jums, no tā novērsāties. 2:84 Un tad Mēs noslēdzām ar jums derību: "Neizlejiet viens otra asinis un nedzeniet viens otru ārā no jūsu mājām." Un tad jūs to apstiprinājāt, paši būdami tam liecinieki. 2:85 Bet tie esat jūs, kas nogalina viens otru, daļu izdzen no viņu mājām un atbalsta viens otru pārkāpumos un noziegumos pret viņiem. Un, ja tie kļūst par jūsu gūstekņiem, jūs prasāt no viņiem izpirkšanas maksu, kaut gan tas jums ir aizliegts. Vai tad jūs vienai Rakstu daļai ticat, bet otrai neticat? Tad kādu gan citu algu ir pelnījuši tie, kas tā dara, izņemot pazemojumu šajā pasaulē un visbargāko sodu Atdzimšanas dienā. Un Dievam nav noslēpts nekas, ko jūs darāt. 2:86 Viņi ir tie, kas ir pirkuši šīs pasaules dzīvi, par to samaksājot ar Nākamo. Viņu sods netiks atvieglots un palīdzību tie nesagaidīs. 2:87 Un, patiešām, Mēs iedevām Mūsā Rakstus un pēc viņa sūtījām virkni vēstnešu. Un Mēs devām Aīsā (Jēzum), Mariamas (Marijas) dēlam, skaidras zīmes un atbalstījām ar Ruh-ul-Kudus (Eņģelis Džibrīls). Un vai nav tā, ka katru reizi, kad pie jums atnāca vēstnesis, atnesdams to, kas jums nepatika, jūs kļuvāt augstprātīgi? Un vienus no viņiem jūs nosaucāt par meļiem, bet citus nogalinājāt. 2:88 Un viņi saka: „Mūsu sirdis ir aizslēgtas." Nē, tas ir Dieva lāsts par viņu neticību. Cik niecīgs ir tas, kam viņi tic. 2:89 Un, kad pie viņiem no Dieva atnāca Grāmata (Korāns), apstiprinādama to, kas pie viņiem jau bija (Tora un Evaņģēlijs), tad, lai arī iepriekš tie bija piesaukuši Dievu dot tiem uzvaru pār neticīgajiem, kad atnāca tas, ko viņi atpazina, viņi tam neticēja. Tad lai Dieva lāsts nāk pār šiem neticīgajiem! 2:90 Ļauns ir tas, ko viņi ir pirkuši par savas dvēseles cenu. Neticēt tam, ko Dievs ir sūtījis, aiz skaudības, ka Dievs dāvā Savu žēlastību tam no Saviem kalpiem, kam Pats to vēlas. Viņi ir izsaukuši uz sevi Dieva dusmas, kārtu kārtām. Un neticīgos gaida pazemojošs sods. 2:91 Un, kad viņiem saka: „Ticiet tam, ko Dievs ir atklājis“, viņi saka: „Mēs ticam tam, kas tika atklāts mums“. Un viņi netic tam, kas tika sūtīts vēlāk, lai arī tā ir patiesība, kas apstiprina to, kas viņiem jau ir. Saki: Tad kāpēc jūs nogalinājāt Dieva praviešus arī pirms tam, ja esat ticīgi ļaudis? 2:92 Un, patiešām, Mūsā nāca pie jums ar skaidrām zīmēm, bet, viņam promesot, jūs sākāt pielūgt teļu. Un tas bija ļauns darbs. 2:93 Un, kad Mēs noslēdzām ar jums derību un uzcēlām pār jums kalnu: „Turieties cieši pie tā, ko Mēs jums esam devuši un uzklausiet“, viņi sacīja: „Mēs uzklausījām un nepaklausījām“. Viņu neticības dēļ viņu sirdis pilda mīlestība uz zelta teļu. Saki: Ļauns ir tas, ko jums liek darīt jūsu ticība, ja jūs vispār kam ticat. 2:94 Saki: Ja Nākamajā pasaulē mājvieta pie Dieva ir domāta vienīgi priekš jums, nevis priekš citiem ļaudīm, tad vēliet sev labāk nāvi, ja esat godīgi ļaudis. 2:95 Tomēr tie nekad sev to nevēlēs tā dēļ, ko viņu rokas ir darījušas. Un Dievs pazīst ļaundarus. 2:96 Un, patiešām, tu redzēsi, ka viņi alkst dzīvot vairāk par visiem, pat par tiem, kas Dievam blakus tur citus dievus. Katrs no tiem gribētu, lai viņam tiktu dota tūkstoš gadus gara dzīve. Taču pat tik gara dzīve ne mazākā mērā neattālinās tos no soda. Un Dievs redz visu, ko viņi dara. 2:97 Saki: Kurš gan var būt Džibrīla ienaidnieks, ja viņš to(Korānu) pēc Dieva gribas ir nonesis līdz jūsu sirdīm, par apliecinājumu tam, kas ir noticis agrāk, par uzticamu Ceļvedi un labo ziņu ticīgajiem. 2:98 Un, ja kāds ir Dieva un Viņa Eņģeļu un Viņa Vēstnešu un Džibrīla un Mīkaāla ienaidnieks, tad, patiešām, Dievs ir visu neticīgo ienaidnieks. 2:99 Un, patiešām, Mēs esam tev nosūtījuši skaidras un gaišas Ājatas (Korāna panti) un tām netic tikai neganti un nepaklausīgi ļaudis. 2:100 Vai tiešām katru reizi, kad viņi slēdz derību, daļa no viņiem tūlīt to atmet? Nē, vairākums no viņiem ir neticīgi ļaudis. 2:101 Kad pie viņiem ieradās Dieva Vēstnesis, apliecinādams to, kas pie viņiem jau bija, daļa no tiem, kam bija dāvāti Raksti, uzgrieza Dieva Grāmatai muguru, it kā viņi to nepazītu. 2:102 Un viņi klausīja tam, ko Suleimāna (Zālamana) ķēniņvalstī mācīja nešķīstie gari. Suleimāns nebija neticīgais, neticīgi bija nešķīstie gari. Tie mācīja ļaudīm maģiju un to, kas bija nosūtīts diviem Eņģeļiem Babilonā – Hārūtam un Mārūtam. Bet tie abi neko nevienam nemācīja nepateikuši: „Patiesi, mēs esam kārdinātāji, tādēļ nekļūstiet neticīgi“. Un ļaudis no šiem abiem mācījās kā izšķirt vīrus no sievām. Tomēr bez Dieva ziņas viņi nevienam ļaunu nevarēja nodarīt. Viņi mācījās to, kas viņiem nodarīja ļaunu nevis labu. Un, patiešām, viņi zināja, ka tam, kas to bija pircis, Nākamajā pasaulē daļas nebūs. Un, patiešām, ļauns ir tas, ko viņi ir pirkuši, pārdodot savas dvēseles. Ja vien viņi to būtu zinājuši. 2:103 Un, ja viņi būtu ticējuši un būtu bijuši dievbijīgi ļaudis, tad patiešām, Dievs atalgotu tos daudz labāk. Ja vien viņi būtu to zinājuši. 2:104 Ak, ticīgie! Nesakiet: „Rūpējies par mums!“, bet sakiet: „Pieskati mūs!“ un klausieties. Bet neticīgos gaida mokpilns sods. 2:105 Neticīgajiem starp Rakstu ļaudīm un citu dievu turētājiem nepatīk, ka tas Kungs sūta jums ko labu. Tomēr Dievs izvēlās Pats, kam dāvāt Savu žēlastību. Un Dieva dāsnums ir neaptverami liels. 2:106 Ja arī kādu Ājatu Mēs atceļam vai liekam aizmirst, tās vietā Mēs liekam labāku vai līdzīgu tai. Vai tad tu nezini, ka Dievam ir vara pār visām lietām? 2:107 Vai tad tu nezini, ka Dievam pieder Augstākā Vara debesīs un virs zemes? Un nav jums, bez Dieva, cita aizstāvja vai palīga. 2:108 Vai varbūt jūs gribat izjautāt savu Vēstnesi tāpat kā pirms tam tika izjautāts Mūsā? Kas maina ticību pret neticību, tas jau ir nomaldījies no taisnā ceļa. 2:109 Daudzi no Rakstu ļaudīm, greizsirdības dēļ, gribētu, lai jūs, būdami ticīgi ļaudis, grieztos atpakaļ neticībā pat tagad, kad patiesība tiem ir kļuvusi skaidri saredzama. Piedodiet tiem un nogaidiet, līdz Dievs darīs zināmu Savu gribu. Jo, patiešām, Dievam ir vara pār visām lietām. 2:110 Un pildiet Ikāmat-As-Salāt un dodiet Zakah (obligātā attīrošā nodeva). Un visu to labo, ko jūs būsiet darījuši sev, jūs atkal atradīsiet pie Dieva. Patiešām, Dievs redz visu, ko jūs darāt. 2:111 Un viņi saka: «Paradīzē nokļūs tikai jūdi un kristieši». Viņi to gribētu gan. Saki: Pierādiet to, ja esat patiesi ļaudis. 2:112 Jā, ikvienam, kas pakļauj sevi Dievam un dara labu, Dievs atlīdzinās un ne tam būs jābīstas, ne tas tiks apbēdināts. 2:113 Jūdi saka: „Kristieši neiet taisnu ceļu“. Un kristieši saka: „Jūdi neiet taisnu ceļu“, lai gan visi viņi lasa Rakstus. Tā saka arī tie, kas vispār nezin neko. Atdzimšanas dienā Dievs izspriedīs to, par ko viņu domas dalījās. 2:114 Kas var būt netaisnīgāks par to, kas Dieva masdžidās aizliedz minēt Viņa vārdu un cenšas tās izpostīt? Tam būtu jābaidās tajās ieiet. Kauns tam šeit uz zemes un bargs sods Nākamajā pasaulē. 2:115 Dievam pieder austrumi un rietumi. Uz kuru pusi lai jūs arī negrieztos, visur būs priekšā Dieva Vaigs. Patiešām, Dievs ir ِVisu Aptverošais, Visu Zinošais. 2:116 Un viņi saka: "Dievs ir ņēmis sev dēlu". Lai slavēts ir Viņš! Nē taču, Viņam pieder viss, kas ir debesīs un virs zemes, un viss pazemīgi pakļaujas Viņam. 2:117 Debess un zemes Radītājs! Kad Viņš kaut ko nolemj, Viņš saka: "Esi!" un tas ir. 2:118 Tie, kas nezin, saka: "Kāpēc Dievs ar mums nerunā vai kāpēc mums netiek sūtīta kāda zīme?" Tos pašus vārdus ir teikuši arī viņu priekšgājēji. Viņu sirdis ir līdzīgas. Tiem, kas patiesi tic, Mēs esam šīs zīmes jau skaidrojuši. 2:119 Patiešām, Mēs visā patiesībā esam tevi sūtījuši kā labas ziņas atnesēju un kā brīdinātāju. Tev nebūs jāatbild par tiem, kas mitīs liesmojošā Ugunī. 2:120 Jūdi un kristieši nebūs ar tevi mierā, kamēr tu nebūsi pieņēmis viņu ticību. Saki: "Patiešām, īstais ceļš ir Dieva ceļš." Un, ja tu tagad, kad pie tevis ir atnākusi zināšana, sāksi izdabāt viņu iegribām, Dievs nebūs tev ne aizstāvis, ne palīgs. 2:121 Tie, kam Mēs esam devuši šo Grāmatu, un, kas lasa to tā, kā pienākas, tie tai tic. Bet tie, kas tai netic, būs zaudētāji. 2:122 Ak, Isrāīla bērni! Neaizmirstiet Manu labvēlību, ko es esmu jums parādījis un atcerieties, ka no visiem pārējiem es priekšroku tiku devis jums. 2:123 Un bīstieties tās Dienas, kad neviens nevarēs otram palīdzēt, vai samaksāt izpirkumu, vai aizbilst par kādu, vai arī sagaidīt kādu palīdzību. 2:124 Un tad Tas Kungs pārbaudīja Ibrāhīmu (Abrahamu), tam pavēlēdams, un Ibrāhīms izpildīja Tā Kunga pavēli. Viņš sacīja: "Patiešām, Es tevi celšu ļaudīm par vadoni." Ibrāhīms sacīja: "Vai manus pēcnācējus arī?" Tas Kungs sacīja: "Mana derība neattiecas uz ļaundariem." 2:125 Un tad Mēs darījām Namu (Kaaba Mekā) par ļaužu pulcēšanās vietu un drošu patvērumu un sacījām: "Dariet Ibrāhīma vietu par lūgšanas vietu". Un Mēs likām Ibrāhīmam un Ismāīlam attīrīt Manu Namu priekš tiem, kas to apriņķos, kas tajā kalpos, lūgsies un kritīs pie zemes. 2:126 Un, kad Ibrāhīms sacīja: "Ak, Kungs! Dari šo pilsētu par drošu vietu un apdāvini ar augļiem tos iedzīvotājus, kas tic Dievam un Atmaksas dienai," Viņš teica: "Bet neticīgie baudīs maz no šī prieka, pēc tam Es tos lemšu Uguns sodam un tas ir ļauns ceļa gals!" 2:127 Un, kad Ibrāhīms un Ismāīls bija uzcēluši Nama pamatus, tie sacīja: "Ak, mūsu Kungs! Pieņem to no mums! Jo patiešām, Tu esi Visu Redzošais un Visu Zinošais! 2:128 Ak, mūsu Kungs! Dari mūs par Tev pakļāvīgiem kalpiem un mūsu pēcnācējus par kopienu, kas pakļaujas Tev. Un ierādi mums mūsu rituālus un pieņem mūsu nožēlu, jo, patiešām, Tu esi Nožēlu Pieņemošais, Līdzjūtīgais. 2:129 Ak, mūsu Kungs! Sūti viņiem Vēstnesi no viņu pašu vidus, kurš tiem lasītu priekšā Tavas Ājatas, mācītu Grāmatā, Gudrībā (Hikmah - reliģijas likumu zināšana un izpratne) un attīrītu tos. Jo, patiešām, Tu esi Visu Spēcīgais, Gudrības Pilnais!" 2:130 Un kurš gan vēl novērsīsies no Ibrāhīma reliģijas, izņemot to, kas sevi pieviļ? Jo patiešām, šajā pasaulē Mēs izvēlējāmies viņu, bet Nākamajā viņš noteikti būs starp taisnīgajiem. 2:131 Un, kad tas Kungs sacīja Ibrāhīmam: "Pakļaujies!", viņš sacīja: "Es pakļaujos Visuma Valdniekam." 2:132 Ibrāhīms un Jakūbs (Jēkabs) to piekodināja saviem dēliem un Jakūbs sacīja: „Mani dēli! Dievs ir izvēlējies reliģiju priekš jums. Un jāmirst jums būs ne citādi kā Dievam pakļāvīgiem (muslimiem)!“ 2:133 Vai jūs bijāt par lieciniekiem Jakūba nāves stundā, kad viņš sacīja saviem dēliem: "Ko jūs pielūgsiet pēc manis?" Viņi sacīja: "Mēs pielūgsim tavu un tavu tēvu Dievu, Ibrāhīma, Ismāīla un Ishāka (Izāka) Vienīgo Dievu. Un mēs esam pakļāvušies Viņam." 2:134 Tā bija cilts, kas jau ir aizgājusi. Tā saņems to, ko viņa bija nopelnījusi, bet jūs saņemsiet to, ko jūs būsiet nopelnījuši. Un jums nebūs jāatbild par to, ko ir darījuši viņi. 2:135 Un viņi sacīja: "Pieņemiet judaismu vai kristietību un jūs būsiet uz taisna ceļa" Saki: Nē, vienīgi Ibrāhīma, taisna vīra reliģiju. Viņš neturēja Dievam blakus citus dievus. 2:136 Saki: Mēs ticam Dievam un tam, ko Viņš mums ir atklājis un tam, ko Viņš ir atklājis Ibrāhīmam, Ismāīlam, Ishākam, Jakūbam un viņa pēcnācējiem, un tam, kas tika iedots Mūsam (Mozum) un Aīsam (Jēzum) un tam, ko tas Kungs tika devis praviešiem. Mēs neizdalām nevienu no viņiem un Viņam Vienīgajam mēs pakļaujamies. 2:137 Un, ja tie ticēs tam, kam ticat jūs, tad, patiešām, tie būs uz taisna ceļa. Bet, ja tie novērsīsies, tad tie atšķelsies. Dievs tevi no viņiem pasargās. Un Viņš ir Visu Dzirdošais, Visu Zinošais. 2:138 Dieva reliģija! Kāda gan reliģija var būt labāka par Dieva reliģiju? Un vienīgi Viņu mēs pielūdzam. 2:139 Saki: Vai mēs ar jums uzsāksim strīdu par Dievu, ja Dievs ir mūsu Kungs un jūsu Kungs. Mums tiek pēc mūsu darbiem, bet jums tiek pēc jūsu darbiem. Un mēs savos nodomos un darbos esam patiesi pret Viņu. 2:140 Vai tiešām jūs sāksiet runāt par to, kas bija Ibrāhīms, Ismāīls, Ishāks un Jakūbs ar saviem pēcnācējiem – jūdi vai kristieši? Saki: Kas zina labāk – jūs vai Dievs? Un kurš ir vēl netaisnīgāks par to, kas no Dieva ir slēpis savu liecību? Un Dievs nav neziņā par to, ko jūs darāt. 2:141 Tā bija cilts, kas jau ir aizgājusi. Tā saņems to, ko viņa bija nopelnījusi, bet jūs saņemsiet to, ko jūs būsiet nopelnījuši. Un jums nebūs jāatbild par to, ko ir darījuši viņi. 2:142 Tie muļķākie starp ļaudīm sacīs: "Kas viņiem lika mainīt viņu kiblu (vietu, pret kuru lūgšanā tiek pavērsta seja), pie kuras viņi bija pieraduši?" Saki: Dievam pieder gan austrumi, gan rietumi. Viņš ved pa taisnu ceļu, kuru grib. 2:143 Mēs esam darījuši jūs par taisnu ļaužu cilti, lai jūs liecinātu par visiem ļaudīm, bet Vēstnesis lai liecinātu par jums pašiem. Mēs norādījām virzienu, kurp pavērst seju, tikai tādēļ, lai varētu atšķirt tos, kas seko Dieva Vēstnesim, no tiem, kas ir uzgriezuši muguras. Un tas tik tiešām bija grūts pārbaudījums visiem, izņemot vienīgi tos, kurus Dievs vadīja pa taisnu ceļu. Un Dievs neļaus pazust jūsu ticībai. Patiešām, pret cilvēkiem Dievs ir Laipnības Pilnais, Līdzjūtīgais. 2:144 Patiešām, Mēs redzam, ka tu pavērs savu seju pret debesīm. Un Mēs noteikti pavērsīsim tevi tajā virzienā, kas tev patiks. Pavērs savu seju pret Svēto masdžidu (Al-Masdžid Al-Harām, Kaaba Mekā). Un, lai arī kur jūs būtu, vērsiet savas sejas pret to. Un, patiešām, tie, kam ir dota Grāmata , zina, ka tā ir patiesība, kas nākusi no viņu Kunga. Un Dievs nav neziņā par to, ko jūs darāt. 2:145 Un, pat ja tu aiznestu tiem, kam tika doti Raksti, visas zīmes un liecības, savu kiblu tie nemainīs, tāpat kā tu nemainīsi savu. Un neviens nevērsīs savu seju otra norādītā virzienā. Bet, ja tu sāksi iztapt viņu iegribām, kad pie tevis ir atnākušas zināšanas, tad arī tu būsi viens no ļauna darītājiem. 2:146 Tie, kam Mēs esam atklājuši šo Grāmatu, tie to atpazīst, kā atpazīst savus dēlus. Bet, tik tiešām, daļa no viņiem tīšuprāt patiesību slēpj. 2:147 Šī ir patiesība, kas nāk no tava Kunga. Un neesi starp tiem, kas šaubās. 2:148 Un ikvienam ir sava kibla, pret kuru viņš pavēršas, tāpēc jūsu sacensība lai ir labos darbos. Lai kur arī jūs atrastos, Dievs savedīs jūs kopā. Patiešām, Dievam ir vara pār visām lietām. 2:149 Lai arī no kuras vietas tu sāc, pavērs savu seju pret Al-Masdžid Al-Harām. Un patiešām, tā ir patiesība, kas nāk no tava Kunga. Un Dievs nav neziņā par to, ko jūs darāt. 2:150 Lai arī no kuras vietas tu sāc, pavērs savu seju pret Al-Masdžid Al-Harām. Lai kur jūs arī neatrastos, pavērsiet savas sejas pret to, lai ļaudīm, ja vien tie nav bezgoži, nebūtu jums ko pārmest. No viņiem jums nav jābīstas, jums jābīstas no Manis. Lai Es varētu Savu žēlastības darbu līdz galam padarīt, un jūs pa taisnu ceļu novadīt. 2:151 Tāpat Mēs sūtījām jums Vēstnesi no jūsu pašu vidus, kas lasa jums priekšā Mūsu Ājatas, attīra jūs, apmāca jūs Grāmatā un Gudrībā un māca jums to, ko jūs vēl nezināt. 2:152 Tādēļ atcerieties Mani un Es atcerēšos jūs. Un esiet pateicīgi un nekad neesiet nepateicīgi Man par to. 2:153 Ak, ticīgie! Palīdzību meklējiet pacietībā un lūgšanās. Patiešām, Dievs ir kopā ar pacietīgajiem. 2:154 Un nesakiet par tiem, kurus nomaitā uz Dieva ceļa: "Viņi ir miruši." Nē taču, viņi ir dzīvi, tikai jūs tos nevarat ieraudzīt. 2:155 Un Mēs noteikti pārbaudīsim jūs ar bailēm, ar badu, ar mantas, ļaužu un ražas zaudēšanu. Tomēr iepriecini tos pacietīgos. 2:156 Tos, kas, kad nelaime viņus ir piemeklējusi, saka: “Patiešām, mēs piederam Dievam un, patiešām, pie Viņa mēs atgriezīsimies.” 2:157 Tie ir tie, kas saņem sava Kunga svētību un žēlastību. Un viņi tiek vadīti pa pa taisnu ceļu. 2:158 Patiešām, Al-Safa un Al-Marva ir Dieva simboli. Un neviens neizdara pārkāpumu, ja, atrodoties lielajā (Hadž) vai mazajā (Umrah) svētceļojumā, iziet starp šiem diviem kalniem. Un, ja kāds no laba prāta izdara labu darbu, tad Dievs ir Visu Atzinīgais, Visu Zinošais. 2:159 Patiešām, tos, kas slēpj no ļaudīm Mūsu atklātās skaidrās liecības un Ceļvedi, kad Mēs to visu ļaudīm Grāmatā jau esam izskaidrojuši, tos Dievs ir nolādējis un tos ir nolādējuši tie, kas nolād. 2:160 Izņemot tos, kas izdarīto nožēlo, vērš par labu un to atklāti atzīst. Es pieņemšu viņu nožēlu. Un Es esmu Nožēlu Pieņemošais, Līdzjūtīgais. 2:161 Patiešām, uz tiem, kas netic un nomirst, būdami neticīgi, guļ Dieva, Eņģeļu un visu ļaužu lāsts. 2:162 Un tādi viņi paliks uz laiku laikiem. Sods netiks ne atvieglots, ne atlikts. 2:163 Un jūsu Dievs ir Vienīgais Dievs. Un nav cita dieva bez Viņa – Žēlastības Pilnā, Līdzjūtīgā. 2:164 Patiešām, zemes un debesu radīšanā, nakts un dienas maiņā, kuģos, kas peld pa jūru, vedot cilvēkiem noderīgas lietas, lietū, kam Dievs liek nolīt, lai atdzīvinātu nedzīvo zemi, visdažādākajās dzīvajās radībās, izkaisītās pa visu zemi, mainīgajos vējos un mākoņos starp zemi un debesīm ir ietvertas Dieva zīmes tiem, kas tās saprot. 2:165 Un starp ļaudīm ir daži, kas liek Dievam blakus citus dievus un godā tos kā Viņam līdzīgus. Viņi tos mīl gluži tāpat, kā tiem būtu jāmīl Dievs. Bet ticīgo ļaužu mīlestība pret Dievu ir daudz stiprāka. Tad, kaut nu tie ļaundari, sodu redzēdami, saprastu, ka visa vara pieder Dievam, un ka Dieva sods ir bargs. 2:166 Tad tie, kuri tika godināti, atteiksies no tiem, kas viņus godināja un, sodu redzot, visas saites starp viņiem pārtrūks. 2:167 Un tie godinātāji sacīs: "Ja mums dotu vēl vienu iespēju, mēs atteiktos no viņiem, kā viņi ir atteikušies no mums". Tā Dievs viņiem parādīs viņu nožēlas vērtos darbus un no Uguns tiem neizkļūt. 2:168 Ak ļaudis! Baudiet uz zemes to, kas ir tīrs un atļauts un nestaigājiet pa sātana takām. Patiešām, viņš ir jūsu atklāts ienaidnieks. 2:169 Viņš tikai mudina jūs darīt ļaunas un kaunpilnas lietas un runāt par Dievu to, ko jūs nezināt. 2:170 Un, kad viņiem tiek sacīts: "Paklausiet tam, ko Dievs jums ir atklājis," viņi saka: "Mēs klausīsim tam, kam klausīja mūsu tēvu tēvi." Pat, ja viņu tēvu tēvi neko nav sapratuši, nedz arī tikuši vadīti pa taisnu ceļu. 2:171 Līdzība par neticīgajiem ir līdzība par ganu, kas runā uz tiem, kas sadzird tikai uzsaucienus un uzkliedzienus, kas ir kurli, mēmi, akli un neko nesaprot. 2:172 Ak, ticīgie! Ēdiet visas tās labās lietas, ko Mēs jums dodam un esiet par to Dievam pateicīgi, ja tas ir vienīgi Viņš, ko jūs pielūdzat. 2:173 Patiešām, Viņš aizliedz jums lietot miruša dzīvnieka gaļu, asinis, cūkas gaļu un upuri kāda cita, ne Dieva vārdā. Taču, ja kāds, nevis nepaklausības vai tīšas likuma pārkāpšanas dēļ, bet nepieciešamības dēļ, ir bijis spiests tos lietot, tas netiek ieskaitīts par pārkāpumu. Jo Dievs ir Visu Piedodošais, Līdzjūtīgais. 2:174 Patiešām, tie, kas mēģina apslēpt to, ko Dievs Grāmatā atklāj, un iegūst par to kādu nieku, tie savos vēderos gremo Uguni vien. Atdzimšanas dienā Dievs nerunās ar viņiem, nedz arī viņus attīrīs. Un viņus gaida mokpilns sods. 2:175 Tie ir tie, kas ir pērk maldus taisna ceļa vietā un sodu piedošanas vietā. Cik gan izturīgi viņi ir pret Uguni! 2:176 Tas ir tā, jo Dievs ir sūtījis šo Grāmatu visā patiesībā. Un, patiešām, tie, kuru domas par Grāmatu dalās, atrodas galējās pretrunās. 2:177 Tas nav taisnīgums, kad jūs pagriežat savu seju vai nu uz austrumiem vai uz rietumiem. Taisnīgs ir tas, kas tic Dievam, Atmaksas dienai, Eņģeļiem, Grāmatai un Praviešiem un ziedo no savas mantas, lai cik mīļa tā viņam nebūtu, saviem tuvākajiem, bāreņiem, nabagiem, ceļiniekiem, ubagiem un vergu izpirkšanai. Taisnīgs ir tas, kas pilda Ikāmat-As-Salāt un dod Zakah, kas pilda slēgto derību, ja reiz to ir slēdzis un ir pacietīgs ciešanās, grūtībās un trūkumā. Tie ir tie patiesie. Tie ir tie taisnie. 2:178 Ak, ticīgie! Priekš jums tiek noteikta Likumīgā atmaksa (AlKisās), ja kāds ir otru nogalinājis: brīvais par brīvo, vergs par vergu, sieviete par sievieti. Bet, ja nogalinātā brālis (vai radinieks) slepkavam piedod, viņam godīgi jāsamaksā atbilstošs izpirkums. Tā jums ir atlaide un žēlastība no jūsu Kunga. Bet, ja kāds pēc tam vēl šo likumu pārkāps, to gaidīs mokpilns sods. 2:179 Ak jūs, ar saprātu apveltītie! Likumīgā atmaksa sargā jūsu dzīvības, lai jūs varētu kļūt taisnīgi ļaudis. 2:180 Jums ir noteikts, ka tad, ja kādam no jums tuvojas nāves stunda un pēc viņa paliek kāda manta, tam jāuzraksta novēlējums, godprātīgi atstājot to saviem vecākiem un saviem tuviniekiem. Tāds ir taisnīgu ļaužu pienākums. 2:181 Bet, ja kāds, pēc novēlējuma noklausīšanās, to sagroza, tad visa vaina gulstas uz tiem, kas to ir sagrozījuši. Patiešām, Dievs ir Visu Dzirdošais, Visu Zinošais. 2:182 Bet, ja kāds baidās, ka novēlējums ir netaisnīgs vai, ka ir pārkāpts likums, un, to izmainot, viņš samierina abas puses, tas netiks uzskatīts par pārkāpumu. Patiešām, Dievs ir Vienmēr Piedodošais, Līdzjūtīgais. 2:183 Ak, ticīgie! Jums ir noteikts gavēt, kā tas bija noteikts arī jūsu priekštečiem, lai jūs varētu kļūt taisnīgi ļaudis. 2:184 Gavēnim jāilgst noteiktu skaitu dienu. Ja kāds ir saslimis vai atrodas ceļā, tad tikpat daudz dienu būs jāgavē citā laikā. Bet tiem, kas to var atļauties, jāsamaksā izpirkums, paēdinot nabagos. Ja kāds to dara no laba prāta, jo labāk priekš viņa. Bet, ja jūs gavējat, tas ir labāk priekš jums, ja vien jūs to zinātu. 2:185 Ramadāna mēnesis ir mēnesis, kurā tika atklāts Korāns. Kā Ceļvedis un skaidra liecība par Dieva vadību, kā laba un ļauna Kritērijs. Un ikvienam, kas šo mēnesi sagaida savās mājās, ir jāgavē. Bet, ja kāds ir saslimis, vai atrodas ceļā, tam noteikto dienu skaitu būs jāgavē citās dienās. Dievs grib jūs atvieglot, nevis sagādāt jums grūtības. Lai jūs noteikto laiku izturētu līdz galam un cildinātu Dievu par to, ka Viņš vada jūs pa taisnu ceļu un būt par to Viņam pateicīgi. 2:186 Un, kad Mani kalpi tev jautā par Mani, tad, patiešām, Es esmu blakus. Es atbildu, kad lūdzējs Mani sauc. Lai atbild arī Man, un lai Man tic, ka var tikt vadīti pa taisnu ceļu. 2:187 Gavēņa naktīs jums ir atļauts mīlēties ar jūsu sievām. Jūsu sievas ir jūsu ietērps un jūs esat ietērps savām sievām. Dievs zin, ka jūs esat sevi mānījuši, bet ir nācis jums pretī un piedevis jums. No šī brīža jūs varat mīlēties ar viņām, un tiekties pēc tā, ko Dievs jums ir nolicis. Un ēdiet un dzeriet līdz spējat atšķirt rītausmas balto diegu no rītausmas melnā diega. Un tad līdz naktij turpiniet gavēt. Bet nedariet to ar viņām, kad esat nodevušies kalpošanai masdžidās. Tās ir Dieva noliktās robežas, tāpēc netuvojieties tām. Tā Dievs ļaudīm izskaidro Savas zīmes, lai tie kļūtu taisnīgi ļaudis. 2:188 Un neizšķiediet netaisnīgi cits cita mantu, un nedodiet kukuļus tiesnešiem, lai ļaunprātīgi piesavinātos kaut ko no citu ļaužu mantas, skaidri to apzinoties. 2:189 Viņi tev jautā par jauniem mēnešiem. Saki: Tās ir zīmes, kas palīdz ļaudīm dalīt laiku noteiktos periodos un zināt, kad doties svētceļojumos. Taisns nav tas, kas domā, ka mājā var ieiet arī pa sētas durvīm, bet gan tas, kas bīstas Dieva. Tad ieejiet mājās pa to īstajām durvīm un bīstieties Dieva, lai jums veiktos. 2:190 Un karojiet Dieva ceļā ar tiem, kas uzsāk karu pret jums, tikai nepārkāpiet likumus. Tik tiešām, Dievs nemīl tos, kas pārkāp likumus. 2:191 Un nogaliniet tos, lai kur tos atrastu, un dzeniet tos ārā no turienes, no kurienes tie jūs ir izdzinuši. Jo varmācība un apspiešana (Fitnah) ir sliktāka par nogalināšanu. Bet necīnieties ar tiem pie Svētās masdžidas, kamēr viņi jums neuzbrūk. Bet, ja viņi jums uzbrūk, nogaliniet tos. Jo tāda ir neticīgo alga. 2:192 Bet, ja tie rimstas, tad, patiešām, Dievs ir Vienmēr Piedodošais, Līdzjūtīgais. 2:193 Un apkarojiet tos, līdz iznīkst neticība un elkdievība (Fitnah) un pielūgts tiek vienīgi Dievs. Bet, ja tie rimstas, tad apkarojiet vienīgi ļaundarus un noziedzniekus. 2:194 Svētais mēnesis par Svēto mēnesi, un par svētuma apgānīšanu – Likumīgā atmaksa. Ja kāds pārkāpj likumu pret jums, tieši tāpat pārkāpiet likumu pret viņu. Un bīstieties Dieva, un ziniet, ka Dievs ir kopā ar tiem, kas Viņa bīstas. 2:195 Un nežēlojiet ne sevi, ne savu mantu uz Dieva ceļa, un negrūdiet sevi postā paši ar savām rokām. Un dariet labu. Jo patiešām, Dievs mīl tos, kas dara labu. 2:196 Pildiet līdz galam lielo un mazo svētceļojumu Dievam par godu. Ja jūs tiekat aizkavēti, veltiet Viņam kādu upuri, ko jūs varat atļauties. Un neskujiet savas galvas līdz upuris nonāk līdz upurvietai. Ja kāds no jums ir slims, vai, ja kādam ir kāda galvas vaina, tad jāmaksā izpirkums, ievērojot gavēni, vai dodot žēlastības dāvanu vai ziedojot upuri. Ja kāds veic mazo svētceļojumu Hadža laikā, tam jāziedo upuris, kādu tas var atļauties. Ja tādu nevar atrast, tad jāievēro trīs dienu gavēnis un vēl septiņu dienu gavēnis pēc atgriešanās mājās, kopā desmit dienas. Tas ir priekš tiem, kuru ģimenes nedzīvo pie Svētās masdžidas. Un bīstieties Dieva un ziniet, ka Dieva sods ir bargs. 2:197 Priekš svētceļojuma ir noteikti zināmi mēneši (pēc Islāma kalendāra desmitais, vienpadsmitais un divpadsmitā mēneša pirmās 9 dienas). Ja kāds šajā laikā dodas svētceļojumā, tas nedrīkst stāties nedz dzimumsakaros, nedz pārkāpt likumus, nedz ķildoties. Bet to, ko jūs darāt labu, Dievs redz. Un ņemiet sev līdzi ceļamaizi, taču vislabākā ceļamaize ir dievbijība. Un bīstieties Manis, jūs, ar prātu apveltītie! 2:198 Tas nav pārkāpums, ja jūs ceļā meklējat sava Kunga žēlastību. Bet, kad jūs atgriežaties no Arafata, pieminiet Dievu Svētajā vietā (Mašaril-Harām). Pieminiet Viņu, jo agrāk arī jūs bijāt apmaldījušies, bet Viņš uzveda jūs uz taisna ceļa. 2:199 Tad dodieties ceļā no kurienes visi ļaudis dodas ceļā un lūdziet Dievam piedošanu. Jo patiešām, Dievs ir Mūžam Piedodošais, Žēlastības Pilnais. 2:200 Un, kad jūs esat visus rituālus veikuši, pieminiet Dievu, kā jūs pieminat savus tēvu tēvus, un pat vēl vairāk. Bet starp ļaudīm ir arī tādi, kas saka: "Ak, mūsu Kungs! Dod mums kaut ko no šīs pasaules!" Nākamajā viņi nesaņems neko. 2:201 Bet starp ļaudīm ir arī tādi, kas saka: „Ak, mūsu Kungs! Dod mums kaut ko no šīs pasaules un kaut ko arī Nākamajā un pasargā mūs no Uguns soda!“ 2:202 Tie saņems savu pelnīto daļu. Un Dieva rēķins būs ātrs. 2:203 Un pieminiet Dievu noteiktajās dienās (trīs dienas Minas ielejā). Netiks vainots tas, kas steidzas un pabeidz visu divās dienās. Un arī tas, kas aizkavējas, netiks vainots, ja vien bīstas Dieva. Un bīstieties Dieva un ziniet, ka pie Viņa jūs tiksiet saaicināti. 2:204 Starp ļaudīm ir arī tādi, kuru runas šīs pasaules dzīvē jums var patikt. Viņi piesauc Dievu par liecinieku tam, kas ir viņu sirdīs, tomēr ir paši ķildīgākie no visiem. 2:205 Kad tāds pagriežas un dodas prom, viņš nodara postu zemes virsū, iznīcina sējumus un ganāmpulkus. Bet Dievs nemīl postu. 2:206 Un kad viņam saka: "Bīsties Dieva!", viņa lepnība grūž to vēl dziļāk noziegumos. Elle priekš viņa būs pietiekoši laba. Un tā, tik tiešām, nav laba vieta. 2:207 Bet ir starp ļaudīm arī tādi, kas, lai izpatiktu Dievam, ir gatavi pārdot savu dvēseli. Un Dievs ir laipnības pilns pret Saviem kalpiem. 2:208 Ak, ticīgie! Pieņemiet Islāmu visā tā pilnībā un nestaigājiet sātana pēdās. Jo patiešām, viņš jums ir atklāts ienaidnieks. 2:209 Bet, ja tagad, kad līdz jums ir atnākušas skaidras liecības, jums gadās paslīdēt, tad ziniet, ka Dievs ir Visu Spēcīgais, Gudrības Pilnais. 2:210 Jeb, vai tie gaida, ka Dievs tiem atklāsies mākoņu ēnā kopā ar Eņģeļiem un visu izlems? Jo viss atgriežas pie Dieva. 2:211 Pajautā Isrāīla bērniem, cik daudz gaišu Zīmju Mēs esam tiem devuši. Ja kāds, pēc tam, kad ir saņēmis Dieva žēlastību, no tās atsakās, tad Dieva sods ir bargs. 2:212 Šīs pasaules dzīve neticīgajiem šķiet pārlieku skaista un tie izsmej ticīgos ļaudis. Taču tie, kas Dieva bīstas, būs pārāki par viņiem Atdzimšanas dienā. Un Dievs dāsni atalgo, ko vien grib. 2:213 Iesākumā ļaudis bija viena liela kopiena. Dievs sūtīja pie viņiem savus praviešus kā labu ziņu vēstītājus un brīdinātājus. Ar viņiem visā īstenībā tika nosūtīti arī Raksti, kas palīdzēja izšķirt ļaužu strīdus lietās, kur radās domstarpības. Bet domstarpības radās tikai starp tiem, kas bija saņēmuši Rakstus - vēl pēc tam, kad pie tiem bija atnākušas skaidras zīmes - skaudības un nenovīdības dēļ. Un Dievs ļāva ticīgajiem nonākt pie patiesības lietās, kur viņu domas dalījās. Un Dievs ved, kuru grib, uz taisna ceļa. 2:214 Jeb vai jūs domājat, ka nokļūsiet Paradīzē, neiepazinuši to, ko pārcietuši jūsu priekšgājēji? Likstas un grūtības viņus skāra tādā mērā, ka pat Dieva Vēstnesis kopā ar ticīgajiem izsaucās: „Kad beidzot nāks Dieva palīdzība?“ Nav šaubu, Dieva palīdzība ir tuvu. 2:215 Viņi tev jautā, kas tiem būtu jādod. Saki: Visu to labo, ko jūs dodat, ir jāsaņem jūsu vecākiem, tuvākajiem radiem, bāreņiem un tiem, kas atrodas ceļā. Un, lai ko labu jūs arī nedarītu, Dievam tas viss būs zināms. 2:216 Jums ir noteikts cīnīties uz Dieva ceļa (visa veida džihāda), lai arī jums to negribas. Bet tā var būt, ka jums negribas to, kas jums nāk par labu un gribas to, kas jums nenāk par labu. Un Dievs to zina, bet jūs nezināt. 2:217 Viņi tev jautā par karošanu Svētajos mēnešos. Saki: Karot šajā laikā ir smags pārkāpums. Bet nelaist ļaudis uz Dieva ceļa, Dievam neticēt, neielaist ļaudis Svētajā masdžidā vai izdzīt no turienes tās iemītniekus, tas Dieva acīs ir vēl smagāks pārkāpums. Varmācība un apspiešana ir ļaunāka par nogalināšanu. Viņi nepārtrauks uzbrukt jums, kamēr nenovērsīs jūs no jūsu reliģijas, ja vien to spēs. Un, ja kāds no jums savu reliģiju atmet un nomirst kā neticīgais, tad viss, ko viņš ir darījis, ir bijis veltīgs gan šajā, gan Nākamajā pasaulē. Tie mitīs Ugunī, un paliks tur uz laiku laikiem. 2:218 Patiešām, tie, kuri ir ticējuši Dievam, kuri ir pārceļojuši (no Mekas uz Medinu) un karojuši uz Dieva ceļa, cer uz Dieva žēlsirdību. Un Dievs ir Mūžam Piedodošais, Žēlastības Pilnais. 2:219 Viņi tev jautā par vīnu un azartspēlēm. Saki: Abas šīs lietas ir liela nelaime, bet vienlaikus arī kāds labums priekš ļaudīm. Tomēr nelaime ir lielāka nekā labums. Viņi tev jautā, ko viņi drīkst notērēt. Saki: To, kas paliek pāri. Dievs izskaidro jums Savas Ājatas, lai jūs varētu padomāt 2:220 par šīs pasaules dzīvi un par Nākamo. Viņi tev jautā par bāreņiem. Saki: Taisnīgi kārtot viņu lietas ir pats labākais. Un, ja jūs ar viņiem apvienojaties, tad viņi jums ir kā brāļi. Dievs atšķir ļaunprātīgo no godprātīgā. Ja Dievs gribētu, jūs nonāktu lielās grūtībās. Patiešām, Dievs ir Visu Spēcīgais, Gudrības Pilnais. 2:221 Neprecieties ar sievietēm, kas blakus Dievam tur citus dievus, iekams tās nekļūst ticīgas. Ticīga verdzene ir labāka par citu dievu turētāju, pat ja jums viņa patīk. Neizdodiet ticīgas sievietes pie citu dievu turētājiem, iekams tie nekļūst ticīgi. Ticīgs vergs ir labāks par citu dievu turētāju, pat ja jums viņš patīk. Viņi jūs aicina uz Elli, bet Dievs, pēc Savas gribas, aicina jūs uz Paradīzi un piedošanu. Un Viņš skaidro ļaudīm Savas Ājatas, lai viņi ņemtu tās vērā. 2:222 Viņi tev jautā par mēnešreizēm. Saki: Tas ir sāpīgs laiks. Kad sievietēm ir mēnešreizes, turieties no viņām tālāk. Un netuvojieties viņām, kamēr tās atkal kļūst tīras. Un tad, kad viņas ir attīrījušās, tad ejiet pie tām kā Dievs to jums ir nolicis. Patiešām, Dievs mīl tos, kas nožēlo un tos, kas sevi tur tīrus. 2:223 Jūsu sievas ir jūsu pļaujas lauks. Ejiet tajā, kad vien vēlaties. Un dariet labu un esiet dievbijīgi. Un ziniet, ka jūs tiksieties ar Viņu. Un iepriecini ticīgos ar labām ziņām. 2:224 Un nepadariet Dieva vārdu savos zvērestos par šķērsli darīt labu, būt taisnīgiem un nest ļaudīm mieru. Un Dievs ir Visu Dzirdošais, Visu Zinošais. 2:225 Dievs nepārmetīs jums nepārdomātus zvērestus, bet liks atbildēt par to, kas ir jūsu sirdīs. Un Dievs ir Vienmēr Piedodošais, Visu Iecietīgais. 2:226 Tiem, kuri ir zvērējuši netuvoties savām sievām, ir noteikts četru mēnešu nogaidīšanas laiks. Bet, ja tie pie viņām atgriežas, tad, patiešām, Dievs ir Visu Piedodošais, Žēlastības Pilnais. 2:227 Bet, ja tie izlemj šķirties, tad, patiešām, Dievs ir Visu Dzirdošais, Visu Zinošais. 2:228 Un šķirtajām sievietēm ir jānogaida trīs menstruāciju cikli. Likums viņām neļauj noslēpt to, ko Dievs ir licis viņu dzemdēs, ja tās tic Dievam un Atmaksas dienai. Un viņu vīriem šajā laikā ir tiesības ņemt viņas atpakaļ, ja tie vēlas samierināties. Un, pienācīgā kārtā, viņām ir tādas pašas tiesības kā viņiem, tikai vīri ir par vienu pakāpi augstāk. Un Dievs ir Visu Spēcīgais, Gudrības Pilnais. 2:229 Šķirties ir atļauts divas reizes. Un tad, vai nu pienācīgā kārtā viņu paturiet, vai laipni ļaujiet tai iet. Un likums jums neatļauj atņemt viņām to, ko jūs esat viņām iedevuši, ja vien abi nebaidās, ka nevarēs ievērot Dieva noliktās robežas. Bet, ja jūs baidāties, ka viņi abi Dieva noliktās robežas ievērot nevarēs, tad nebūs pārkāpums, ja sieva par sevi samaksās izpirkumu. Tādas ir Dieva noliktās robežas, un nepārkāpiet tās. Un tie, kas Dieva noliktās robežas pārkāps, būs ļauna darītāji. 2:230 Ja vīrs no sievas šķiras trešo reizi, tad viņš nedrīkst vairāk to apprecēt, kamēr viņa nebūs precējusies ar kādu citu. Tad, ja šis cits ar viņu šķiras, nebūs pārkāpums, ja tie no jauna apprecēsies, ticēdami, ka spēs ievērot Dieva noliktās robežas. Un šīs ir Dieva noliktās robežas, ko Viņš izskaidro zinošiem ļaudīm. 2:231 Un, kad jūs esat izšķīrušies no savām sievām un tās ir nogaidījušas tām nolikto laiku, tad, vai nu ņemiet tās atpakaļ pienācīgā kārtā, vai atlaidiet tās pienācīgā kārtā. Bet nepārkāpiet atļautā robežas un neņemiet tās atpakaļ ar nodomu viņas sāpināt. Tas, kurš tā darīs, sariebs pats sev. Un neuzskatiet Dieva zīmes par vieglu joku un atcerieties Dieva labvēlību pret jums un to, ka Viņš jums ir atklājis Grāmatu un Gudrību un ar tām māca jūs. Un bīstieties Dieva un ziniet, ka Dievs ir Visu Zinošais par visām lietām. 2:232 Un, kad jūs šķiraties no sievietēm un tās ir nogaidījušas tām nolikto laiku, nelieciet tām šķēršļus ceļā apprecēties ar saviem bijušajiem vīriem, ja tie ir vienojušies pienācīgā kārtā. Tas ir aizrādījums tiem no jums, kas tic Dievam un Atmaksas dienai. Tā būs cildenāk un tīrāk priekš jums. Un Dievs zina, bet jūs nezināt. 2:233 Tās mātes, kuras vēlas pilnu barošanas laiku, baro savus bērnus ar krūti pilnus divus gadus. Un tēvam pienācīgā kārtā viņas ir jāuztur un jāapģērbj. Nevienam netiek uzlikts vairāk, nekā tas spēj nest. Ne mātei jācieš sava bērna dēļ, ne tēvam. Tas pats pienākums attiecas arī uz tēva mantinieku. Netiek uzskatīts par pārkāpumu, ja tie abi, savstarpēji vienojoties, atņem bērnu no krūts. Pārkāpums nav arī tas, ja jūs savam bērnam nolīgstat zīdītāju, par to pienācīgā kārtā samaksājot. Un bīstieties Dieva, un ziniet, ka Dievs redz visu, ko jūs darāt. 2:234 Un tie no jums, kas nomirst un atstāj pēc sevis sievas. Viņu atraitnēm jānogaida četri mēneši un desmit dienas. Un, kad noliktais laiks ir pagājis, jūs nevar vainot par to, kā atraitnes godprātīgi izlemj dzīvot tālāk. Un Dievs ir Nomodā Esošais par visu, ko jūs darāt. 2:235 Un jūs nevar vainot arī par to, ka jūs dodat sievietēm mājienus, ka vēlaties tās apprecēt, vai arī paturat tos vienīgi savās sirdīs. Dievs zina, ka viņas jums ir prātā. Bet nedodiet tām slepenus solījumus, un runājiet ar viņām ar cieņu. Un nepieņemiet lēmumu precēties, kamēr nav pagājis noliktais laiks. Un ziniet, ka Dievs zina, kas ir jūsu sirdīs, tāpēc sargieties no Viņa. Un ziniet, ka Viņš ir Vienmēr Piedodošais, Visu Iecietīgais. 2:236 Jūs nevar vainot arī tad, ja jūs pašķiraties no sievietēm, nebūdami tām pieskārušies un nenozīmējuši tām līgavas naudu (Mahr). Un apdāviniet tās - bagātais pēc savām iespējām, nabagais pēc savām iespējām - pienācīgā kārtā. Tas ir godprātīgu ļaužu pienākums. 2:237 Bet, ja jūs no viņām šķiraties, nebūdami tām pieskārušies, bet būdami noteikuši līgavas naudu, tad atdodiet tām pusi no tā, ko jūs esat noteikuši, ja vien viņas, vai tas, kā rokās ir laulību līgums, no tā neatsakās. Un taisnīgāk ir, ja jūs atsakāties. Un neaizmirstiet būt iejūtīgi viens pret otru. Patiešām, Dievs ir Visu Redzošais attiecībā uz to, ko jūs darāt. 2:238 Un stingri ievērojiet Ikāmat-As-Salāt, sevišķi vidējo lūgšanu un esiet padevīgi un paklausīgi Dieva priekšā. 2:239 Ja jūs pārņem bailes, jūs varat lūgties ejot, vai jāšus. Un, kad jūs esat drošībā, pieminiet Dievu tā, kā Viņš jums ir mācījis to, ko jūs nezinājāt. 2:240 Un tiem no jums, kas mirst un atstāj pēc sevis sievas, novēlējumā sievām jāparedz, ka vienu gadu tās tiek nodrošinātas ar iztiku un pajumti. Ja viņas aiziet pašas, tad jūs nevar vainot par to, kā viņas godpr